Labam mikropigmentācijas speciālistam jāzina matemātika, fizika, ķīmija, anatomija, psiholoģija, jāprot analizēt daudzus faktorus un izvēlēties piemērotu krāsu, apkopojot visdažādāko informāciju. Nekur citur profesionālajā estētikā nepieciešamība apvienot mākslu, zinātni un gaumi nav tik svarīga kā mikropigmentācijas krāsas izvēlē.

Nevēlamas krāsas iemesli

Termins pigmentoloģija ietver prasmi izvērtēt faktorus, kas ir savstarpēji saistīti un ietekmē ādā ievadītās krāsas pigmenta uztveri. Zināšanas par faktoriem, kas iedarbojas uz zīmējuma galīgo rezultātu, un to kontrole mazina nevēlamas krāsas izmaiņas, kas parādās laikā gaitā pēc pigmenta ievadīšanas, un tādējādi vienkāršo turpmāko krāsas korekciju.

Tomēr kļūdas pigmenta izvēlē vai kādu ārējo faktoru ietekme, vai klienta organisma īpatnības var radīt nevēlamas krāsas izmaiņas. Jums ir jāzina šo izmaiņu cēloņi, lai tos novērstu vai koriģētu.

Krāsas izmaiņa laika gaitā

Ar laiku ādā ievadītais pigments var mainīt krāsu; tas gal- venokārt saistīts ar tā ķīmisko sastāvu. Tas nozīmē, ka jāizvēlas tāds pigments, kas degradācijas procesā izzūd, nevis veido nevēlamas nokrāsas.

Ārējo faktoru ietekme uz ievadīto pigmentu

Pārmērīga uzturēšanās saulē pēc mikropigmentācijas seansa vai sejas estētiskās un medicīniskās procedūras, kurās izmanto lāzeru vai organiskās skābes, kā arī sejas fotoepilācija var provocēt pigmenta pārmaiņas ādā vai tā priekšlaicīgu un paātrinātu sabrukšanu un izzušanu no zīmējuma zonas.

Kļūdas krāsas izvēlē

Iepakojumā redzamais krāsas pigments un galīgā krāsa uz ādas var vairāk vai mazāk atšķirties. Tāpēc pigmenta izvēle balstās uz noteiktu faktoru skrupulozas analīzes, kuru mijie- darbība nosaka rezultātu.

Šie faktori ir:

• izvēlēto krāsvielu ķīmiskās īpašības;

• mikropigmentācijas metodes un tehnikas, ievadīšanas

adatu tips;

• epidermas krāsa un biezums, kas atrodas virs dermas virskārtas, kurā pigments saglabāsies pēc ievadīšanas. Melanīna krāsa un īpašības būs atkarīgas no cilvēka individuālajām īpatnībām un ādas apvidus, kurā ievadīts pigments.

Korekcijas veidi

Atkarībā no tā, kas provocējis pigmenta izmaiņas, kā arī no pigmenta izturības pret ārējām iedarbībām, krāsu korekcijas tipus var iedalīt pēc to sarežģītības pakāpes: viegli mērena un ļoti grūta.

Par pamatu korekcijas sarežģītībai var ņemt nevis cēloni, bet krāsas piesātinātību (ļoti gaiša, gaiša, vidēja, tumša, ļoti tumša), nosakot šādus korekcijas tipus: ļoti vienkāršs, vienkāršs, darbietilpīgs, sarežģīts un ļoti sarežģīts.

Krāsas korekcija ar neitralizācijas tehniku

Atkarībā no problēmas mēs varam atbrīvoties no nevēlamā toņa, izmantojot krāsas neitralizācijas efektu ar korekcijas krāsu un tādā veidā sasniegt vēlamo vai kompromisa tonalitāti. Lai saprastu neitralizācijas tehniku, jāzina krāsu veidošanās principi mikropigmentācijas pigmentos.

Krāsu veidojošās jeb pamatkrāsas, diatvasinātās, triatvasinātās un tetratvasinātās krāsas

Klasiskā krāsu teorija balstās uz subtraktīvo sintēzi, kur primārās krāsas ir sarkana, dzeltena un zila. Ar to palīdzību var iegūt sekundārās krāsas — zaļu, oranžu un violetu.

Mūsdienu mikropigmentācijas lietišķās pigmentoloģijas teorija balstās uz četrām bāzes krāsām — melna, sarkana, dzeltena un balta (1. zīm.), no kurām iegūst diatvasinātās krāsas (gaiši dzeltena, rozā, oranža, pelēka, violeta (baklažāns), olīvkrāsa) un triatvasinātās krāsas (dzelteni oranža, violeta (ceriņkrāsa), pelnu haki un silta kastaņkrāsa). Kopā ir seši diatvasinājumi, kuri rodas divu bāzes krāsu sajaukšanas rezultātā, un četras triatvasinātās krāsas — trīs bāzes krāsu sajaukšanas rezultāts. ( 2., 3. zīm.).

Tetratvasināta krāsa ir visu četru bāzes krāsu īpašību kombinācijas rezultāts. Tā dod neitralizācijas efektu (vienu no brūnajiem toņiem atkarībā no proporcijām bāzes krāsās). Tetratvasinātās krāsas toņus sauc par neitralizatoriem (4. zīm).

Neitralizatori

Tā kā mikropigmentācijas pigmentu ražošanā izmanto četrus krāsu veidojošus komponentus, mēs nevaram balstī- ties uz klasisko teoriju, kurā ir trīs bāzes krāsas un neitralizējo- šo krāsu pāri veidojas pēc cita principa: zils — oranžs, sarkans — zaļš, dzeltens — violets.

Mūsdienu pigmentoloģijas teorija krāsas neitralizēšanai izmanto grupēšanu šādos diatvasinātos pāros: pelēks — oranžs, violets (baklažāns) — gaiši dzeltens, olīvkrāsa — rozā; vai pāros, kuros ir triatvasināta krāsa un viena bāzes krāsa, kas neietilpst triatvasinātās krāsas sastāvā (melna + dzelteni oranža, dzeltena + violeta (ceriņkrāsa), sarkana + pelnu haki, melna + silta kastaņkrāsa).

Neitralizācijas process

Neitralizācijas procesa posmi:

• krāsas un zīmējuma intensitātes neatbilstības problēmas

analīze;

• koriģējošas krāsas un tās intensitātes izvēle;

• neitralizācijas efekta sasniegšana vajadzīgajā pakāpē un

intensitātē.

Lai iegūtu vēlamo neitralizācijas rezultātu, jāizvēlas krāsas, kas atbilst ādā esošas krāsas kvalitātei un sastāvam. Izvēlētajai krāsai jāpapildina neitralizējamā līdz tetratvasinātai krāsai, un tā nedrīkst būt koriģējamās krāsas sastāvā.

Problēmas un risinājumi

Visbiežākās un grūtāk risināmās problēmas ir zili melnas, kā arī tumši violetas, sarkanas un tumši pelēkas uzacis un tumši violetas un tintes zilas lūpas. Šo problēmu risināšanu mēs aplūkosim nākamajā rakstā.

Mario Gisberts, Spānijas Mikropigmentācijas asociācijas prezidents, grāmatas «Mikropigmentācija: tehnoloģija, metodoloģija un prakse» līdzautors www.mariogisbert.com

Fotogrāfijas un ilustrācijas no izdevniecības Videocinco Raksts pirmo reizi publicēts spāņu žurnālā Esthetic Nails & Make-up. Pirmo reizi raksts publicēts žurnāla Esthetic nails&make-up.